Mūžībā devies scenogrāfs, pedagogs Andris Freibergs.
Mākslinieks Andris Freibergs veidojis scenogrāfijas un kostīmu metus vairāk kā 200 iestudējumiem teātros Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Vācijā, Polijā, Venecuēlā, Krievijā, Armēnijā u.c., dibinājis kontaktus ar radošām personām un veidojis Latvijas teātra mākslas starptautisku atpazīstamību. Andris Freibergs savā daiļradē panāca scenogrāfijas paradigmas maiņu, kas nodrošināja skatītāja un teātra uzveduma veidotāju ciešāku emocionālu saskarsmi. Autors izrādes veidošanā atteicās no skatuves telpas dekoriem un citas estētikas aksesuāriem, domājot par domas un formas tīrību.
Andris Freibergs 1957. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvā noformējuma nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). No 1958.-1965. gadam studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitātē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare) pie pedagogiem, gleznotājiem: Eduarda Kalniņa ((1904-1988), LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), katedras vadītāja Vladimira Kozina (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Ārija Skrides ((1906-1987), LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Konrāda Ubāna ((1893-1981), LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Nikolaja Breikša ((1911-1972), Glezniecības katedras pedagogs 1945-1972), Induļa Zariņa ((1929-1997), LMA pedagogs kopš 1958, Glezniecības katedras pedagogs kopš 1962, LMA rektors 1988-1997), scenogrāfa Gunāra Zemgala ((1934-2018), LMA pedagogs kopš 1971). Andris Freibergs absolvēja LMA ar diplomdarbu – scenogrāfijas meti J. Raiņa lugai “Zelta zirgs” un Grigorija Kanoviča lugas “Lai viņš iet prom” uzvedumam LPSR Valsts Akadēmiskajā drāmas teātrī (tag. Latvijas Nacionālais teātris), diplomdarba vadītājs, scenogrāfs Gunārs Zemgals. Līdzās Andrim Freibergam LMA Glezniecības nodaļu absolvēja topošie gleznotāji: pie Eduarda Kalniņa absolvēja Iraida Zariņa (1939-1967) ar darbu “Ģimene”, Lija Būmane (1940-1990) ar darbu “Rudens raža”, karikatūrists Uģis Mežavilks (1929-1998) ar gleznu “Negaiss siena laukā”, gleznotājs, grafiķis Gunārs Cīlītis (1927-2007) ar gleznu “Pie grāmatu galda”, Skaidrīte Elksnīte (1929-2002) ar darbu “Peldbaseinā”. Pedagoģijas nodaļu pie gleznotāja Induļa Zariņa (1929-1997) absolvēja kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa ar darbu “Rīgas Popova rūpnīcas tehniķes konstruktores L. Blauas portreta mets”.
Pēc studijām LMA Andris Freibergs ar Kultūras ministrijas norīkojumu sāka strādāt LPSR Valsts Akadēmiskajā drāmas teātrī un no 1965.-1973. gadam bija teātra mākslinieks inscenētājs. Andris Freibergs bija galvenais mākslinieks Latvijas PSR bij. Valsts Jaunatnes teātrī (1973-1992) un Dailes teātrī (2002-2005). Mākslinieks bija arī ilggadējs Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais scenogrāfs (1992-2019).
Pēc LMA absolvēšanas Andris Freibergs veidojis scenogrāfiju un kostīmu metus LPSR Valsts Akadēmiskajā drāmas teātrī (tag. Latvijas Nacionālais teātris) uzvedumiem kopš 1965. gada, sākot ar ar diplomdarba izrādi – G.Kanovičs “Lai viņš iet prom” (rež. Mihails Kublinskis (1939-2020), kostīmi M.Sarmāja, 1965), vēlāk uzvedumiem: Arvīds Grigulis “Savu lodi nedzird” (rež. Alfreds Jaunušans (1919-2008), 1965), Karlo Goldoni “Kjodžas skandāls” (rež. Alfreds Jaunušans, kostīmi Rita Blumberga 1925-2008), komponists Ģederts Ramans (1927-1999), 1966), Ž. Robērs “Satikšanās” (rež. Olģerts Šalkonis (1931-2018), 1966), Ļevs Tolstojs “Anna Kareņina” (rež. A. Jaunušans, kostīmi Marga Spertāle (1901-1981), 1967), Viktors Rozovs (1913-2004) “Absolventu salidojums” (rež. Mihails Kublinskis (1939-2020), 1967), Jūlijs Bebrišs, Saulcerīte Viese (1932-2004) “Zvaigzne iet un deg, un…” (rež. Jūlijs Bebrišs (1931-1993), 1967), Laimonis Purs “Redzēt jūru” (rež. J. Bebrišs, 1968), Sofokls “Elektra” (rež. M. Kublinskis, kostīmi Andris Freibergs, 1968), Harijs Gulbis “Mans mīļais, mans dārgais” (rež. J. Bebrišs, 1969), Viljams Šekspīrs “Henrijs IV” (rež. M. Kublinskis, 1970), Žans Rasins “Fedra” (rež. Tīna Hercberga (1921-2004), scenogrāfs Ilmārs Blumbergs (1943-2016), kostīmi Andris Freibergs, 1975), Nikolajs Gogolis “Revidents” (rež. Edmunds Freibergs, kostīmi Kristīne Pasternaka, 1981), Tenesijs Viljamss “Orfejs nokāpj ellē” (rež. Alfreds Jaunušans, kostīmi Ieva Kundziņa, 1996), Bernārs Marī Koltess “Rietumu krastmala” (rež. Mihails Gruzdovs, scenogrāfija, kostīmi Andris Freibergs, komponists Arturs Maskats, 2001), Antons Tamsāre “Zeme un mīlestība” (rež. Elmo Nīganens, kostīmi Kristīne Pasternaka, komponists Jāks Jirisons, 2012), Henriks Ibsens “Meža pīle” (rež. Elmārs Seņkovs, Eila Jozepa, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmi Evija Pintāne, mūzika Edgars Mākens, 2016) u.c.
Andris Freibergs bija bij. Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātra / Latvijas Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks (1973-1992), veidojis scenogrāfiju uzvedumiem kopš 1971. gada: J. Rainis “Krauklītis” (rež. Māra Ķimele, 1971), Aleksandrs Gladkovs (1912-1976) “Teātra jaunība” (rež. Nikolajs Šeiko, 1971), Žils Verns “Kapteiņa Granta bērni” (rež. Māra Ķimele, 1974), J. Rainis “Zelta zirgs” (rež. Ādolfs Šapiro, 1976), Antons Čehovs “Mežainis” (rež. Ādolfs Šapiro, scenogrāfija Marts Kitajevs (1925-2020), kostīmi Andris Freibergs, 1982), Bertolds Brehts “Trešās impērijas bailes un posts” (rež. Ā. Šapiro, 1985), “Sniegotie kalni” (rež. Ādolfs Šapiro, 1986), Māra Zālīte “Dzīvais ūdens” (rež. Ādolfs Šapiro, Lūcija Baumane (1905-1988), kostīmi Uģis Rūķītis (1960-2014), 1988), Rūdolfs Blaumanis “Skroderdienas Silmačos” (rež. Rūdolfs Plēpis, Guntis Skrastiņš (1954-2021), Ādolfs Šapiro, kostīmi D. Ventaskrasta, 1991) u.c.
Andris Freibergs bija bij. J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskā Dailes teātra, tag. Dailes teātra galvenais mākslinieks (2002-2005), veidoja scenogrāfiju uzvedumiem no 1972. gada: Viljams Šekspīrs “Ričards III” (rež. Arnolds Liniņš (1930-1998), 1972), Henrihs Ibsens “Rosmersholma” (rež. Māra Ķimele, kostīmi Anita Kreituse, 1992), Antons Čehovs “Ķiršu dārzs” (rež. Mihails Gruzdovs, kostīmi Kristīne Pasternaka, gaismas Gļebs Fiļščinskis, 1998), Viljams Šekspīrs “Hamlets” (rež. Mihails Gruzdovs, Aina Matīsa, Indra Roga, scenogrāfija, kostīmi Andris Freibergs, komponists Arturs Maskats, gaismas Māra Vaļikova, Gļebs Fiļštinskis, 2003), Anna Brigadere “Raudupiete” (rež. Mihails Gruzdovs, kostīmi Večella Varslavāne (1930-2015), komponists Juris Vaivods, gaisma Māra Vaļikova, Gļebs Fiļštinskis, 2003), Josifs Brodskis “Marmors” (rež. Mihails Gruzdovs, kostīmi Ilze Vītoliņa, 2005), Fjodors Dostojevskis “Idiots. Pēdējā nakts” (rež. Mihails Gruzdovs, kostīmi Ieva Kauliņa, gaismas Māra Vaļikova, mūzika Arturs Maskats, 2009) u.c.
Mākslinieks veidoja scenogrāfiju un kostīmu metus arī LPSR Valsts Krievu drāmas teātra (tag. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) uzvedumiem no 1966. gada: Eduards de Filippo “Svētvakars senjora Kupello mājā” (rež. Arkādijs Kacs, 1966), Andrejs Upītis “Žanna d’Arka” (rež. Arkādijs Kacs, Izraels Pekers, scenogrāfs Ilmārs Blumbergs, kostīmi Andris Freibergs, 1972), Viljams Šekspīrs “Otello” (rež. Romāns Kozaks (1958-2010), gaismas S. Makrjašins, 1997), Fransiss Vebērs “Vakariņas idiotiem” (rež. Romāns Kozaks, kostīmi Kristīne Pasternaka, 2001), Mārša Normena “Veļas mazgātava Trešās un Ozolu ielas krustojumā” (rež. Mihails Gruzdovs, scenogrāfija, kostīmi Andris Freibergs, gaismas Jānis Sniķers, 2015) u.c.
Andris Freibergs veidoja scenogrāfiju un kostīmu metus bij. LPSR Rīgas Operetes teātra uzvedumam: Raimonds Pauls “Vella būšana” (rež. Romāns Grabovskis (1945-2017), scenogrāfs Vladimirs Kovaļčuks, kostīmi Andris Freibergs, 1987) u.c. Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātra (tag. Valmieras Drāmas teātris) uzvedumiem – Pavels Kohouts “Māja, kurā esam dzimušas” (rež. Oļģerts Kroders (1921-2012) 1966), Ārija Geikina “Leģenda par Kaupo” (rež. O. Kroders, 1973) u.c. Liepājas teātrī uzvedumiem: Tenesi Viljamss “Stikla zvērnīca” (rež. Māra Ķimele, 1969), Fridrihs Šillers “Marija Stjuarte” (rež. Oļgerts Kroders, 1976), Augusts Strindbergs “Nāves deja” (rež. Elmārs Seņkovs, gaismas Krišjānis Strazdīts, 2015) u.c. Jaunajā Rīgas teātrī: Augusts Strindbergs “Jūlijas jaunkundze” (rež. Māra Ķimele, scenogrāfija, kostīmi Andris Freibergs, horeogrāfe Anta Priedīte, 2004), Ivans Turgeņevs “Mēnesis uz laukiem” (rež. Māra Ķimele, kostīmi Ieva Kundziņa, 2005), Fjodors Dostojevskis “Piezīmes no pagrīdes” (rež. Ilze Rudzīte, kostīmi Anna Heinrihsone, mūzika Ilze Olingere, Ģirts Krūmiņš, 2009), Aleksandrs Puškins “Oņegins. Komentāri” (rež. Alvis Hermanis, 2012), “Nora” (rež. Māra Ķimele, kostīmi Jana Čivžele, gaismas Jānis Sniķers, 2017) u.c.
Andris Freibergs Latvijas Nacionālajā operā un baletā strādāja pie uzvedumiem no 1973. gada, veidoja scenogrāfiju un kostīmus Džordža Geršvina operai “Porgijs un Besa” (rež. Izrails Pekers, Irēna Jasliņa (1939-2006), 1973), Frederika Šopēna baletam “Šopeniāda” (rež. Zita Errs, Vitālijs Gorbaņovs, kostīmi pēc Leona Baksta (1866-1924) meta, 1998), Džuzepes Verdi operai “Dons Karloss” (rež. Klass Felborns, Kārlis Freibergs, kostīmi Kristīne Pasternaka, Linnus Felborns, 1998), Džuzepes Verdi operai “Masku balle” (rež. Gintars Varns, kostīmi Natālija Jansone, video Deivids Harvijs, 2002), Džakomo Pučīni operai “Toska” (rež. Dmitrijs Bertmans, kostīmi Kristīne Pasternaka, video Kevins Vins-Džons, Katrīne Neiburga, 2004), Jura Kaukuļa, Kaspara Tobja baletam “Aplam” (rež., kostīmi Olga Žitluhina, video Igors Kapustins, 2010), Gaetāno Doniceti operai “Lucia de Lammermoor” (rež. Andrejs Žagars (1958-2019), kostīmi Kristīne Pasternaka, video Kevins Vins-Džons, Katrīne Neiburga, 2012) u.c.
Mākslinieks veidojis koncertu noformējumu “Mākslas dienām” Maskavā, TSSI (1967), piedalījies noformējuma veidošanā PSRS Ārējās tirdzniecības ministrijas izstādei Londonā (Lielbritānija, 1968).
Andris Freibergs piedalījās izstādēs no 1962. gada. Personālizstādes rīkoja mākslas muzejā Krakovā (Polija, 1978), bij. Aizrobežu mākslas muzejā, LNMM (1981), Kuldīgas novada muzejā (1989), Valmieras drāmas teātrī (1995), LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (2013-2014), Alekseja Bahrušina Valsts centrālajā teātra muzejā Maskavā (Krievija, 2015), Izstāžu zālē “Arsenāls”, LNMM (“136 kāpieni”, 2019).
Andra Freiberga darbi pirmo reizi tika eksponēti Vissavienības jauno mākslinieku darbu izstādē Maskavā (Krievija, 1962). Mākslinieks piedalījās Baltijas republiku un Batkrievijas PSR teātra un kino mākslinieku starprepublikāniskajā izstādē (Rīga, Tallina, Viļņa, Minska, 1964), Teātra kostīmu metu izstādē (Rīga, 1966), 5. republikāniskajā teātru un kino mākslinieku darbu izstādē (Rīga, 1966), Teātra un kino dekoratoru darbu izstādē Rīgā (1968), VII Republikas jauno mākslinieku darbu izstādē Rīgā (1969), Teātra un kino mākslinieku darbu izstādē Rīgā (1969), V Republikas portretu izstādē Rīgā (1970), VI Republikas teātru un kino mākslinieku darbu izstāde Rīgā (1971), Ilmāra Blumberga, Andra Freiberga, Marta Kitajeva, Gunāra Zemgala darbu izstādē Rīgā (1973), I Baltijas republiku scenogrāfijas triennālē Rīgā (1974), VII Republikas teātru un kino mākslinieku darbu izstāde Rīgā (1976), IV Baltijas republiku scenogrāfijas triennālē Rīgā (1985), Arvīda Spertāla piemiņai veltītajā teātra mākslinieku darbu konkursizstādē Rīgā (1987), Republikas scenogrāfu darbu izstādē Rīgā (1988) u.c. Piedalījies starptautiskajās grupu izstādēs Čehijā, Vācijā, Ungārijā, Japānā, Serbijā, Somijā, Igaunijā, Polijā, Gruzijā, Krievijā u.c.
Andris Freibergs bija pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā no 1971. gada. Mākslinieks bija LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs no 1994. gada, viņa audzēkņi bijuši scenogrāfi Ivars Noviks, Mārtiņš Vilkārsis, Reinis Suhanovs, Reinis un Krista Dzudzillo u.c. No 2010. gada bija Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors.
Andris Freibergs saņēmis daudzus nozares apbalvojumus: balvu I Baltijas republiku scenogrāfijas triennālē (scenogrāfija un kostīmi V. Šekspīra lugas “Ričards III” iestudējumam, 1974), balvu IV Baltijas republiku scenogrāfijas triennālē (scenogrāfija V. Šekspīra lugas “Karalis Džons” iestudējumam, 1985), Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāles balvu par Latvijas Mākslas akadēmijas ekspozīciju (1987), Sudraba medaļu Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē (scenogrāfija K. Penderecka un J. S. Baha baletam “Kredo” (“Marija Magdalēna”), 1995). Saņēmis Lielo mūzikas balvu par G. F. Hendeļa operas “Alčīna” iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā (1998), Zelta medaļu Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē par Latvijas Mākslas akadēmijas ekspozīciju “Uzspēlēsim Bulgakovu!” (2007), Il Premio Ubu par Itālijas teātru sezonas labāko scenogrāfiju (J. Ivaškeviča “Vilkumuižas jaunkundzes”, Teatro Storchi, Modēna, 2010), Zelta medaļu Prāgas scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennālē par Latvijas Mākslas akadēmijas ekspozīciju “Šekspīrs – Čehovs – Blaumanis – Bekets” (2011), Zelta medaļu Prāgas izrāžu dizaina un telpas kvadriennālē par Latvijas Mākslas akadēmijas ekspozīciju “Sākums” (2015) u.c.
Andris Freibergs saņēmis septiņas “Spēlmaņu nakts” balvas “Labākais scenogrāfs”: par baleta iestudējumu “Fedra” Latvijas Nacionālajā operā un izrādēm “Spoku sonāte”, “Ferdinando” Valmieras drāmas teātrī (1994), par izrādēm “Sids” Dailes teātrī un “Pats galvenais” Valsts Rīgas krievu drāmas teātrī (1995), par izrādēm “Terēza Rakēna” Dailes teātrī un “Nabuko” Latvijas Nacionālajā operā (1996), par izrādēm “Ivanovs” Valmieras Drāmas teātrī un “Taurenīt…taurenīt”, “Baraba” un “Daudz laimes, Vanda Džūna!” Dailes teātrī (1997), par izrādi “Raudupiete” Dailes teātrī un operas iestudējumu “Klīstošais holandietis” Latvijas Nacionālajā operā (2003), par izrādi “Mēnesis uz laukiem” Jaunajā Rīgas teātrī un operas iestudējumu “Akīds un Galateja” Latvijas Nacionālajā operā (2005), par izrādi “Piezīmes no pagrīdes” Jaunajā Rīgas teātrī, “Dons Žuans” Latvijas Nacionālajā operā (2009). Saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu “Labākais kostīmu mākslinieks” par iestudējumu “Fedra” Latvijas Nacionālajā operā un izrādēm „Spoku sonāte”, „Ferdinando” Valmieras Drāmas teātrī (1994). Nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai “Gada labākais scenogrāfs” arī 2004., 2012., 2013., 2016.g. 2014. gadā Andrim Freibergam tika piešķirta “Spēlmaņu nakts” balva “Par mūža ieguldījumu teātra mākslā”.
2003. gadā Andris Freibergs saņēma Triju Zvaigžņu ordeni un tika iecelts par ordeņa virsnieku. 2015. gadā mākslinieks saņēma Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā. LPSR Tautas mākslinieks (1988), Arvīda Spertāla balva (1988).
Andra Freiberga daiļrade atspoguļota izdevumos: “Andris Freibergs. Scenogrāfija” (sastādītāja Anita Vanaga, E.Smiļģa teātra muzejs, 1998), Margaritas Ziedas “Andris Freibergs” (“Neputns”, 2015), kā arī režisores Kristas Burānes veidotajā filmā “Pasaka par tukšo telpu”(2017) u.c.
Andris Freibergs bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1969. gada. Tika uzņemts LMS Teātra dekoratoru sekcijā ar scenogrāfu Marta Kitajeva, Leonīda Merkmaņa (1915-1983), Margas Spertāles (1901-1981) rekomendācijām, LMS teātra dekoratoru sekcijas priekšsēdētāja Gunāra Zemgala ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Andris Freibergs bijis ievēlēts LMS valdē (1977, 1982), arī LMS Scenogrāfijas sekcijas priekšsēdētāja vietnieks. Andris Freibergs bija Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs no 1968. gada.
Mākslinieka darbi tika iekļauti izstādē “Sarkanais un melnais” (LMS muzeja izstāde, kuratori Igors Dobičins, Anna Orniņa, Inese Zagorska, Teātra nams “Jūras vārti”, Ventspils, mākslas galerija “Insignia”, Cēsis, 2016).
Andra Freiberga darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Kuldīgas novada muzejā, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, Alekseja Bahrušina Valsts centrālajā teātra muzejā Maskavā (Krievija), Valsts teātra, mūzikas, kino un horeogrāfijas muzejā (Tbilisi, Gruzija), citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Francijā, Austrijā u.c.
Atvadīšanās no scenogrāfa Andra Freiberga notiks 2022. gada 22. oktobrī, plkst. 13.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Andra Freiberga tuviniekiem un kolēģiem.
