Sēru vēstis

IN MEMORIAM Skaidrīte Vītola 05.05.1936.-25.02.2025. Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) piemin grafiķi, plakāta mākslinieci Skaidrīti Vītolu. Skaidrīte Vītola 1950. gadā beidza Rīgas 82. septiņgadīgo skolu un mācības turpināja Rīgas Jūras Zivju rūpniecības tehnikumā (tag. Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža), ko beidza 1954. gadā. Skaidrīte Vītola līdzās mācībām Rīgas Jūras Zivju rūpniecības tehnikumā

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par gleznotājas, kuratores, kultūrpolitiķes Ingas Brūveres aiziešanu mūžībā. Mākslinieces Ingas Brūveres daiļrade Latvijas mākslā iezīmējās ar centieniem integrēt Eiropas laikmetīgās mākslas un konceptuālisma tendences, un viņa bija klātesoša nozīmīgos vizuālās mākslas procesos.   Inga Brūvere no 1975.-1981. gadam mācījās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC

31. martā mūžībā aizgājis gleznotājs Alberts Pauliņš. Gleznotājs Alberts Pauliņš virtuozos triepienos un krāsas uzbūra Tukuma pilsētas gan urbāno, gan lauku ainavu izjūtu. Līdzīgi Kārlim Neilim, Ansim Artumam, Leonīdam Āriņam viņš radīja savu atpazīstamo Tukuma tēlu. Alberts Pauliņš 1965. gadā beidza Šķibes astoņgadīgo skolu (tag. Šķibes pamatskola, Nākotne, Glūdas pagasts,

Māra Raudziņa daiļrade tēlniecībā iezīmējas ar stingru un pārliecinošu modernisma izpratni. Tēlnieks strādjis metālā, bronzā, akmenī, realizējot darbus lakoniskā formveidē un kompozīcijā. Māris Raudziņš dzimis Austrālijā, latviešu jurista, sportista Džema Raudziņa (1910-1979) ģimenē. No 1964.-1967. gadam studējis arhitektūru Pērtas Tehniskajā koledžā (Austrālija), no 1971. gada studējis tēlniecību Londonas Mākslas skolā

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgās Latvijas tēlnieces Viktorijas Pelšes aiziešanu mūžībā. Viktorijas Pelšes daiļrade iezīmējās kā pretmets skarbā stila nosacītībai. Mākslinieces daiļrade aizsākās ar monumentālu animālistisku kompozīciju “Leopardi” Dziesmu svētku parkā (1967, Rīga). Rīgas pilsētas iedzīvotajiem un viesiem ir atpazīstams tēlnieces darbs “Daugava” pie Rīgas pasažieru ostas. 20.

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par gleznotāja Miervalža Poļa aiziešanu mūžībā. Miervalža Poļa 20.gs. 80.gadu daiļradi raksturo konceptuālisma idejas un postmodernisma tendence – citēt vecmeistaru darbus: no žurnāliem ņemtos attēlus iekomponēt gleznās, kurās bieži vien autors attēlo arī sevi. Miervaldis Polis tiek uzskatīts par hiperreālisma stilistikas aizsācēju Latvijā līdzās Bruno

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par mākslinieka Mārtiņa Zitmaņa aiziešanu mūžībā. Mūžībā devies gleznotājs, kura emocionālā, ekspresīvā daiļrade bija vērsta uz iekšējā konfliktā bāzētiem kompozicionāliem risinājumiem. Skarbums un skaistuma alkas caurvija autora darbos – portretos, figurālās kompozīcijās, ainavās, klusās dabās pausto vēstījumu. Mārtiņš Zitmanis no 1959.gada mācījies Rīgas 7. astoņgadīgajā

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par mākslinieces Dinas Dubiņas aiziešanu mūžībā. Mūžībā devusies nozīmīga Latvijas metālmāksliniece Dina Dubiņa, kas savā daiļradē paplašinājusi mākslas veida definētās izteiksmes robežas, rotu kompozīcijas iekļāvusi tekstila elementus, pusdārgakmeņus, dzintaru (rotu komplekts “Pārdomas par viduslaiku tēmu”, 1982-1983). Māksliniece radījusi savu daiļrades autortehniku – karstās emaljas tehniku,

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par mākslinieka, pedagoga Jāņa Galzona aiziešanu mūžībā. Mūžībā devies enerģisks un dzīvespriecīgs mākslinieks, kurš ar savu aizrautību ir iedvesmojis līdzgaitniekus. Jānis Galzons piederēja tai pašaizliedzīgo mākslinieku paaudzei, kā Māra Muižniece, Dzintars Zilgalvis, Vitolds Kucins, Zinaīda Ceske u.c., kuri, pārvarot politisko, ekonomisko un estētisko viedokļu pretestību,

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par keramiķa Jāņa Seiksta aiziešanu mūžībā. Mūžībā devies mākslinieks, Latgales keramikas tradīciju un savpatnības kopējs Jānis Seiksts. Mākslinieks radošajā darbā uzsvēris glazēto māla trauku – krūžu, vāžu, svečturu, medus trauku, alus kausu, svilpavnieku – formas unikalitāti un akcentējis autora mākslinieciskā rokraksta individualitāti. Jānis Seiksts no