No 15. līdz 18. oktobrim Viļņā, Lietuvā norisinājās Starptautiskās Mākslinieku asociācijas Eiropas nodaļas (IAA – International Artist association Europe) ikgadējā ģenerālā asambleja un domu apmaiņas simpozijs “Māksla un Karš”/ “Art and War”.
Ģenerālā asambleja notika Lietuvas Mākslinieku asociācijas galerijas telpās un tajā piedalījās 22 Eiropas valstu nacionālo komiteju pārstāvji. Kopsapulcē tika apstiprināti organizācijas statūtu grozījumi, kas paplašina IAA Eiropas nodaļas valdes priekšsēdētāja pilnvaras pārstāvēt organizāciju.
Simpozijs “Māksla un Karš” /“Art and War” norisinājās Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja konferenču zālē. Tēmas uzstādījums bija pētīt sarežģītās attiecības starp mākslu un karu no dažādiem vēstures, kultūras un filozofijas skatpunktiem, pētīt, kā mākslinieki reaģē uz konflikta izaicinājumiem, kā tiek ietekmētas mākslas institūcijas un radošie procesi. Tika tāpat aplūkots, kā mākslinieki pauž šausmas un izmanto savus darbus kā spēcīgu pretestības rīku pret vardarbību un netaisnību, kā aizstāv mieru. Karš dziļi un daudzslāņaini skar mākslu un māksliniekus, spējot gan iznīcināt, gan iedvesmot radošumu, veidojot unikālas mākslinieciskās izpausmes formas. Jāatzīmē, ka Baltijas valstu Mākslinieku savienības/ asociācijas ir vienotas atbalstā Ukrainai un piedalās atbalsta pasākumos.
Simpozija programma apskatāma saitē: https://iaa-europe.eu/2024/09/art-and-war-symposium/.
Būtu nozīmīgi izcelt atsevišķu simpozija lektoru vēstījumu, piemēram Lietuvas Nacionālā Mākslas muzeja ģenerāldirektora Arūnasa Gelūnas stāstījumu “Museums of art and war in Ukraine: What can memory institutions do in the event of armed conflict?” par mākslas darbu saglabāšanu un/vai evakuāciju militārās krīzes apstākļos, par Lietuvas muzeju darbu pie plāna, kā evakuēt krājumus karadarbības laikā.
Filozofs Prof. Dr. Gintautas Mažeikis prezentācijā “Dievs sita krustā savu dēlu: Pret-kara dzeja/ On God crucifying his son: Anti-war poetry” stāstīja par Krievijas cietumos ieslodzītas dzejnieces pretkara dzeju, izvēršot tēmu par Krievijas pareizticīgās baznīcas politizāciju un iesaisti militārajos konfliktos, par tās vadītāju ieroču, tanku un karavīru svētīšanu gaidāmajai nāves dejai. Tika radīts utopisks skatījums uz ticīgajiem Krievijā un iespējami nenovēršamo ticības un baznīcas kā institūcijas šķelšanos.
Lietuviešu mākslinieks Mindaugas Lukošaitis, kurš ataino kara tēmas reālisma manierē, iepazīstināja ar savu radošo darbību, metodēm tēmas pētniecībā un zīmējumu tapšanā.
Dr. Tēmu Meki /Teemu Mäki, Somija/, Somijas Mākslinieku asociācijas un Starptautiskās Mākslinieku asociācijas Eiropas nodaļas prezidents, lekcijā “Māksla kara laikā. Kam un kādēļ tā ir vajadzīga? “ prezentēja savu redzējumu – kā māksliniekam atbildīgi veikt savu darbu pasaules militārās krīzes apstākļos. Autors atzīmēja, ka māksla kā kritiskās domāšanas un diskusiju forma ir svarīga miera apstākļos, bet vēl jo vairāk – konflikta apstākļos, pamatojot ar to, ka karam piemīt tendence polarizēt viedokļus, tādējādi ierobežojot mūsu spēju skaidri spriest. No dažādiem aspektiem tika apspēlēti dažādie sabiedrībā līdzpastāvošie viedokļi, meklēts atbildīgākais rīcības modelis, stāstījumu izvēršot tēzēs:
- “Mākslai tagad nav nozīmes. Mums ir svarīgākas lietas, ko darīt.” Nekas nedrīkst ierobežot mākslinieka radošo brīvību. Uzskats, ka mākslai nav vērtības un ka kara apstākļos ir citas prioritātes, ir maldīgs.
- “Mākslai jāpiedalās karā. Mums ir vajadzīga māksla, kas atbalsta kara pūliņus un stiprina mūsu cīņas gribu.” Arī māksla ir ierocis, bet pastāv riski, ka ienaidnieka tēls var tikt dēmonizēts vai ka mākslai, kļūstot par propogandas rīku, tiek sašaurināta mākslinieka radošā izteiksme un brīvība;
- “Māksla kā mērķis. Atņemsim, iznīcināsim vai nozagsim ienaidnieka mākslu, vai piesavināsimies to kā savu”. Māksla kara apstākļos kļūst par mērķi dažādiem, t.sk., politiskiem, uzbrukumiem;
- “Māksla sniedz iespēju aizmirst, sniegt patvērumu, mierinājumu”;
- “Vai tā nav mūsu kultūra, par ko mēs cīnāmies karā? Māksla veido dzīvi un uztur vērtības, par kurām mēs cīnāmies.”;
- “Mākslai ir jādokumentē karā notiekošais un jādziedē tā rētas”;
- “Mākslai ir jāvērš kritisks skats uz karu un uz mums pašiem. Cik attaisnojams ir karš un viņu/mūsu metodes tajā?”
- “Notiek sestā lielākā masveida sugu izmiršana, mākslai ir pienākums uz to reaģēt.”
Klātesošajiem Somijas un Baltijas valstu pārstāvjiem ne tik saprotams bija Lielbritānijas pārstāves Anjalikas Sagaras vēstījums, kas balstīts transnacionālisma idejās – utopiskā sapnī par valstu robežu nojaukšanu un jaunas, universiālas valodas izveidi. Šis skatījums ļāva saprast, ka Eiropā nepastāv viens universāls redzējums uz pasaulē aktuālajām krīzēm ekoloģijas un militārajā jomā.
2025. gadā IAA Eiropas nodaļas Ģenerālā asambleja notiks Liverpūlē, Lielbritānijā.
