Latvijas Mākslinieku savienība vēl Latvijas māksliniekiem Jaunajā gadā spēcīgu radošu jaunradi un saglabāt uzticību sev, mākslai un savai profesionālitātei.
Jaunā gada vēlējumā vēlamies citēt mākslinieka, Somijas Mākslinieku asociācijas un Starptautiskās Mākslinieku asociācijas Eiropas nodaļas prezidenta Tēmu Meki teikto, kas raksturo nelokamo nostāju iestāties par radošo brīvību:
“Nekādos apstākļos neierobežot mākslinieka radošo brīvību, jo uzskats, ka mākslai nav vērtības un ka kara apstākļos ir citas prioritātes, ir maldīgs. Mākslai kļūstot par propogandas rīku, tiek sašaurināta mākslinieka radošā izteiksme un brīvība. Māksla kara apstākļos kļūst par mērķi politiskiem uzbrukumiem. Māksla sniedz patvērumu un mierinājumu. Māksla veido dzīvi un uztur mūsu vērtības”.
Publiskā telpā un kultūra ir sabiedrības emociju spogulis, kurā redzams tās mītiskais portretējums. Apjukuma sajūta, šķiet, pārņēmusi sabiedrību brīdī, kad notiek Valsts aizsardzības spēju stiprināšana un iezīmējas nozīmīgo mērķu neesamība kultūrā. Kā arī reflektējot par iespējamo globalizācijas paradigmas maiņu, var manīt, ka arvien vairāk kultūrā iesakņojas mākslīgā intelekta instrumentālā klātbūtne.
Šī brīža publisko personu raisītajās diskusijās nozīmīgu lomu veido diskurss, kura viens no aspektiem ir Latvijas pilsētvides publiskās telpas ideoloģiskā, estētiskā, tektoniskā, semantiskā pārveide. Sākotnēji – līdz 2022.gadam, diskurss tika veidots mediju diskusijas formā, pēc 2022.gada, raisoties traģiskajam Krievijas iebrukumam Ukrainā un tā izraisītajam karam, tā centrējās kā cīņa ar PSRS okupācijas laika mantojumu, izvēršot to par civilizāciju konflikta risinājuma izpausmi bez skaidri iezīmētām un definētām darbības robežām. Sabiedrība, vēloties stiprināt savu politisko nostāju un meklējot argumentāciju patiesības traktējumiem, darbību reducēja, piemēram, attiecībā uz monumentālās tēlniecības ansambļiem, to demontāžā un sociālās agresijas formā.
Mediju telpa ziņo par institucionāliem sasniegumiem kultūrā, akcentējot to nozīmību. Tomēr jāatzīmē, ka tie ir sevī vērsti institūciju veikumi ar piemītošo pilsoniskumu, neietverot globālo aktualitāšu tematiku. Publiskās pārvaldes institūciju un mediju sadarbībā veidojas savpatns, nošķirts un sašaurināts redzējums par radošā procesa motoriku un materiālo nodrošinājumu, tādējādi ļaujot radošo uzstādījumu mērķim šobrīd ieslīgt rotaļīgā pašizolācijā un pašpietiekamībā.
LMS atbalsta Ukrainas cīņu par brīvību un neatkarību un tās mākslinieku centienus!
Laimīgu un radošu jauno gadu!
LMS valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins
Egons Cēsnieks “Pirmais sniegs”, papīrs, akvarelis, 63×54 cm, 1975, LMS muzejs